Reģionāla organizācija, kas izveidota ar Romas līguma (1957), kas paredzēja pakāpenisku likvidēšanu muitas nodokļi un citas starpreģionu tirdzniecības barjeras, kopēju ārējo tarifu un pakāpenisku citu Integrējošo pasākumu pieņemšana, tostarp kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) un garantijas, darbaspēka un kapitāla brīvu apriti. Pašreizējo 15 dalībvalstu sākotnējās sešas bija Beļģija, Francija, Vācijas rietumos, Luksemburga un Nīderlande. Dalība paplašināta, lai ietvertu Dānijai, Īrijai un Apvienotajai Karalistei, 1973; Grieķija 1981. gadā; Spānija un Portugāle 1986. gadā; un Austrijā, Somijā un Zviedrijā, 1995. gadā. 1993. Gadā ar uzņēmējdarbību Eiropas Savienības (ES), EK kļuva ES muitas savienības sastāvdaļa.